Logo
Rīgas ASK

Rīgas ASK

1958-1960: Eiropas čempionvienību kausa ieguvēji

1958.gada 14.jūlijā Rīgā un 20.jūlijā Sofijā pirmās Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņas finālspēlēs Rīgas ASK komanda pārspēja Sofijas Academic – 86:81 un 84:71, kļūstot par franču laikraksta l’Equipe dāvātā kausa pirmajiem ieguvējiem. Rīgas ASK Eiropas čempionvienību kausu izcīnīja arī 1959. un 1960.gadā, bet 1955., 1957. un 1958.gadā kļuva par Padomju Savienības čempioni.

1958.gadā Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) pēc franču sporta laikraksta l’Equipe iniciatīvas noorganizēja pirmo oficiālo Eiropas labāko klubu turnīru – valstu čempionvienību kausa izcīņu. Turnīrā piedalījās 22 valstu labākās komandas. Padomju Savienību pārstāvēja trīskārtējie (1955., 1957., 1958.) lielvalsts čempioni Rīgas ASK.

Pirmajos gados Eiropas čempionvienību kausa izcīņa notika pēc olimpiskās sistēmas – komandas sacentās savā un pretinieka laukumā, zaudētāji divu spēļu summā izstājās.

Rīgas ASK astotdaļfinālā pārspēja Berlīnes Humbolta universitātes vienību – 85:56 un 91:56, ceturtdaļfinālā pieveica VaršavasLegia – 93:59 un 61:63, bet pusfinālā spēles ar Madrides Real nenotika, jo politisku motīvu dēļ Spānijas klubs pēdējā brīdī atteicās braukt uz Padomju Savienību un FIBA madridiešiem piešķīra zaudējumu.

Finālā satikās Eiropas čempionu (PSRS) un vicečempionu (Bulgārijas) valstu labākās komandas: Rīgas ASK un SofijasAcademic. Pirmā spēle Rīgā 6.jūlijā tika sarīkota Daugavas stadionā, futbola laukumā uzklājot dēļu grīdu. 17 000 skatītāju klātbūtnē ASK uzvarēja ar 86:81. Atbildes spēlē Sofijā Levski stadionā rīdzinieku pārsvars bija vel lielāks – 84:71.

Nākamajos turnīros Rīgas ASK cīņā iesaistījās no ceturtdaļfināla.

1959.gadā pa ceļam uz finālu divu spēļu summā tika pieveikta Budapeštas komanda Honved (79:54 un 80:88) un PoznaņasLech (90:69 un 84:76), bet finālā – atkal Sofijas Academic (79:58 un 69:67).

1960.gadā ASK Eiropas čempionvienību kausa izcīņā startēja kā balvas ieguvēji, un Padomju Savienību pārstāvēja arī Vissavienības turnīra uzvarētāji Tbilisi Dinamo. Ceturtdaļfinālā ASK pārspēja Ļubļanas Olimpija (95:79 un 79:63), pusfinālā – Prāgas Slovan Orbis (82:55 un 69:59), finālā – Tbilisi Dinamo (61:51 u 69:62).

Par trīskārtējiem Eiropas kausa ieguvējiem kļuva: Alvils Gulbis, Oļģerts Hehts, Leons Jankovskis, Jānis Krūmiņš, Aivars Ļeončiks, Gundars Muižnieks, Valdis Muižnieks, Maigonis Valdmanis, Ivars Vērītis un treneris Aleksandrs Gomeļskis.

Par divkārtējiem kausa ieguvējiem kļuva: Teobalds Kalherts, Gunārs Siliņš (abi 1958., 1959.), Andrejs Bergs un Jānis Dāvids (abi 1959., 1960). Pa reizei kausu ieguvuši: Gunārs Jansons (1959), Jānis Tauriņš (1959) un Juris Kalniņš (1960).

Rīgas ASK komandas spēkam bija vairāki avoti. Pēckara Latvijā bija izaugusi talantīgu, basketbolam līdz sirds dziļumiem uzticīgu spēlētāju paaudze. Komandā bija izcili meistari visos basketbola posteņos, ieskaitot pašus svarīgākos – saspēli vadīja 1959.gada pasaules čempionātā zvaigžņu piecniekā iekļautais Maigonis Valdmanis, zem groza cīnījās tolaik garākais centra spēlētājs Eiropā 218 cm garais Jānis Krūmiņš.

Ar lielisko sastāvu strādāja neordinārs treneris – no Ļeņingradas uz Rīgu dienēt atsūtītais padomju armijas leitnants Aleksandrs Gomeļskis. Viņa mērķtiecība, temperaments, menedžera talants un spēles koncepcijas idejas papildināja latviešu spēlētāju pamatīgumu un sīkstumu.

„Latvijas komandām raksturīgo pakāpenisko uzbrukumu un kombināciju spēli Aleksandrs Gomeļskis sekmīgi saistīja ar ātrā basketbola principiem, kas tolaik bija raksturīgi labākajām Maskavas un Ļeņingradas komandām. ASK komanda spēja produktīvi darboties arī visstraujākajā spēles tempā. Turklāt visā pilnībā tika izmantotas atsevišķu spēlētāju individuālās īpašības: Jāņa Krūmiņa auguma pārsvars zem groza, Maigoņa Valdmaņa spēles izpratne un tās vadīšanas māka, Valda Muižnieka ātrie izrāvieni un metieni lēcienā, Leona Jankovska pustālie metieni, Aivara Ļeončika caurgājieni utt.,” – tā ASK spēku raksturoja basketbola speciālists Viesturs Baldzēns.

Rīgas ASK komanda izcīnīja Padomju Savienības čempionu titulus 1955., 1957. un 1958.gadā, tās pārstāvji veidoja Latvijas izlases kodolu PSRS tautu spartakiādē 1956.gadā, kur latvieši izcīnīja pirmo vietu.

Pēdējos panākumus ASK komanda guva sešdesmito gadu sākumā. 1961.gadā pēdējo reizi startējot Eiropas kausa izcīņā, rīdzinieki ceturtdaļfinālā pārspēja Telavivas Hapoel (84:60 un 78:74), pusfinālā pieveica Madides Real (75:78 un 66:45; spēles notika Prāgā un Parīzē), bet finālā divu spēļu summā zaudēja Padomju Savienības jaunajiem čempioniem Maskavas CSKA(62:87 un 66:61).

PSRS čempionātā 1961.gadā tika izcīnītas bronzas medaļas, bet 1962. un 1964.gadā – sudraba medaļas.

Atpakaļ

Seko mums!