Logo
Juris Kalniņš

Juris Kalniņš

Eiropas čempions

Lielisks snaiperis, meistarīgs uzbrucējs, viens no ASK un VEF komandu līderiem sešdesmitajos gados. Vairākus gadus bijis Padomju Savienības izlases dalībnieks.

Dzimis 1938.gada 8.martā, miris 2010.gada 9.februārī.

No 1955. līdz 1959.gadam spēlējis Rīgas Spartakā un VEF, no 1960. līdz 1963.gadam Rīgas ASK, 1964.gadā Rīgas VEF, no 1964. līdz 1970.gadam Rīgas ASK.

Divkārtējs Latvijas čempions (1956., 1958.).

PSRS čempions (1956.), vicečempions (1962), trīskārtējs bronzas ieguvējs (1959., 1961., 1963.).

Eiropas kausa izcīņas uzvarētājs (1960).

No 1956. līdz 1969.gadam spēlējis Latvijas izlasē, piedalījies trijās PSRS tautu spartakiādēs un 53 spēlēs. PSRS tautu spartakiādes čempions (1956) un 3.vietas ieguvējs (1959., 1963.).

No 1962. līdz 1964.gadā spēlējis Padomju Savienības izlasē. Olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (1964), Eiropas čempions (1963.), pasaules čempionāta 3.vietas ieguvējs (1963).

 

Juris Kalniņš 12 gadu vecumā sāka trenēties Spartakā pie Alfrēda Kraukļa un pieredzējušais speciālists drīz novērtēja puikas spēles izjūtu un metienu precizitāti. Abi bieži palikuši zālē pēc oficiālā treniņa beigām, slīpēdami tehniku un piešaudami grozus. Pūles nebija veltas – Kalniņš izauga par vienu no labākajiem snaiperiem Latvijas basketbola vēsturē.

17 gadu vecumā Kalniņš Spartaka sastāvā debitēja Padomju Savienības meistarsacīkstēs, bet gadu vēlāk kā jaunākais Latvijas izlases dalībnieks kļuva par PSRS tautu pirmās spartakiādes čempionu. Viņš piedalījās VEF meistarkomandas pirmajās spēlēs, bet 1959.gadā pārgāja uz ASK, kur, ar īsu pārtraukumu, nospēlēja līdz karjeras beigām. 1960.gadā piedalījās Eiropas kausa – ASK komandas pēdējā lielā panākuma – izcīnīšanā.

PSRS izlases kandidātos Kalniņu iekļāva jau pirms 1960.gada olimpiskajām spēlēm, bet komandā viņš nostiprinājās mazliet vēlāk. 1963.gadā Juris kļuva par Eiropas čempionu un izcīnīja bronzas medaļu pasaules meistarsacīkstēs, bet 1964.gadā kopā ar PSRS izlasi izcīnīja sudraba medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs.

Ilggadējais komandas biedrs Kārlis Strēlis: „Juris gandrīz vai labāk meta no tālienes, nekā no groza tuvuma. Tolaik trīspunktniekus neskaitīja; ja tie būtu, viņam pienāktos fantastiska punktu guvēju slava. Turklāt viņš allaž cīnījās līdz galam, līdz uzvarai. Tāpēc Kalniņam parasti deva segt pretinieku visbīstamākos spēlētājus, un viņš ar tiem tika galā.”

Pēc basketbolista karjeras beigām strādājis par celtnieku, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bijis uzņēmējs, kafejnīcas īpašnieks. Aktīvi piedalījās veterānu turnīros, 1997.gadā kļuva par pasaules čempionu maksibasketbolā.

Atpakaļ

Seko mums!