Logo
Oļģerts Jurgensons

Oļģerts Jurgensons

Eiropas čempions

Universāls uzbrucējs. Ilggadējs VEF līderis un kapteinis, meistarkomandā nospēlējis 16 sezonu, sasniegdams kluba rekordu. Vairākus gadus spēlējis Padomju Savienības izlasē.

Dzimis 1940.gada 2.jūnijā.

No 1959. līdz 1975.gadam spēlējis Rīgas VEF.

Trīskārtējs Latvijas čempions (1961., 1971., 1974.).

Trīskārtējs PSRS čempionāta bronzas ieguvējs (1960., 1963., 1966.).

No 1963. līdz 1974.gadam spēlējis Latvijas izlasē, piedalījies trijās PSRS tautu spartakiādēs un 80 spēlēs. PSRS tautu spartakiādes bronzas ieguvējs (1963.).

No 1963. līdz 1966.gadam spēlējis Padomju Savienības izlasē. Eiropas čempions (1963.).

VEF komandā nospēlētajos 16 gados viņš bija iemantojis milzīgu autoritāti basketbola sabiedrībā — ar uzticību vienai komandai, ar cīnītāja raksturu, ar savu stāju, Viņš bija komandas gods un lepnums. Līderis, kurš precīzi meta pustālos ar atsitienu pret vairogu un veica līdz niansēm izsvērtus caurgājienus. Pretinieki zināja viņa spēles stilu, taču nespēja neko likt pretim.

«Ja manī ir arī kas labs, tad tas ir sports un augstieņu iekarošanas kāre, kuru nekad neesmu pametis. Kādreiz biju, ceru, pilnvērtīgs VEF basketbola meistarkomandas spēlētājs, tagad esmu savas ģimenes komandas dalībnieks kalnu slēpošanā.

Taču nevar salīdzināt šos un tos laikus. Toreiz bija pavisam citi kritēriji iešanai sportā. Dzīvē pilnīgi nekas cits vairs neeksistēja, kā tikai basketbols. Tagad daudzi domā, ka basketbols vispirms ir bizness. Tiesa, kad nonācu meistaros, arī es iemācījos naudu skaitīt, taču tā nekad nekļuva par manā dzīvē galveno.

Kāpēc es pats turējos pie VEF? Tur bija jāmācās, lai netiktu iesaukts armijā. Pabeidzu Politehnisko institūtu. Man tā padarmijas sistēma bija nepieņemama, no iesaukšanas izvairījos visiem spēkiem. Tiesa, vienubrīd gan gatavojos parakstīt līgumu ar Gomeļski. Tad man tiktu zaļā gaisma uz PSRS izlasi. Pēdējā brīdī atjēdzos, ka taisos pārdot dvēseli velnam. Ar Kraukļa atbalstu un svētību aizgāju „pagrīdē”, noslēpos VEF telšu pilsētiņā. Kamēr arodbiedrību bosi cīnījās par manu saglabāšanu un Gomeļskim azarts pārgāja.

PSRS izlasē pēc Eiropas meistarsacīkšu zelta 1963. gadā gan ilgi nenoturējos. Pirms izbraukšanas uz pasaules meistarsacīkstēm mani noņēma no lidmašīnas trapa — dokumenti neesot kārtībā. PSRS labāko 25 spēlētāju sarakstos gan tiku vēl gadu pēc gada. Tā saņēmām Maskavas stipendiju — es un vēl citi vefieši. Tolaik gan mēs nedomājām tālāk, kā par iztiku ikdienā. Vai tā sliktāka vai labāka — dzīvē galvenais bija basketbols.»

(No grāmatas "Vefiņš. Piecdesmit gadu piecdesmit stāstos")

Atpakaļ

Seko mums!