Latvijas vīriešu komanda Eiropas U20 čempionātos

Ernests Kalve 2006.gadā kļuva par Eiropas U20 čempionāta rezultatīvāko spēlētāju.
Foto: fibaeurope.com

 No 1992. līdz 1998.gadam notika četri Eiropas čempionāti U22 grupā, kopš 2000.gada turnīrā piedalās U20 vecuma grupas jaunieši. 2008.gadā Eiropas U20 čempionāts notika Rīgā. Latvijas komandām labākais sasniegums ir 6.vieta, ko 2012.gadā galvenā trenera Roberta Štelmahera vadībā izcīnīja 1992./1993.gadā dzimušo spēlētāju komanda. 2004. un 2005.gadā latvieši Vara Krumiņa vadībā izcīnīja 7.vietu, 2011.gadā Agra Galvanovska vadītā komanda finišēja astotā.

 

1992.gads, Atēnas. Kvalifikācijas sacensības tika izspēlētas vēl pirms Latvijas atjaunošanas FIBA saimē, tāpēc debijas reizē latvieši nepiedalījās.

1994.gads, Ļubļana. Latvijas komandai iespēju debitēt Eiropas jaunatnes čempionātā liedza naudas trūkums LBS kasē. Žēl, jo komanda būtu bijusi interesanta – Uvis Helmanis, Edgars Šneps, Uldis Višņēvičs, Roberts Štelmahers, Arnis Vecvagars... Padomju Savienības jaunatnes basketbola sistēmas efektivitāti ilustrēja Baltkrievijas izlase, kas ceļu no Minskas līdz finālturnīra vietai Slovēnijai veica autobusā, ar kuru atpakaļ veda zelta medaļas.

1996.gads, Stambula. Kvalifikācijas turnīrā Rumānijā Latvijas U22 izlase galvenā trenera Pētera Višņēviča vadībā uzvarēja divās spēlēs no piecām un finālturnīrā neiekļuva. Tur spoži nospēlēja jaunie lietuvieši, kuru sastāvā Jona Kazlauska vadībā spēlēja arī nākamais nacionālās izlases līderis Šarūns Jasikēvičs, kā arī Mindaugs Timinsks un vēlāk Latvijas klubos spēlējušie Daiņus Adomaitis un Ķēstutis Šestoks.  

1998.gads, Trapani. Pirmo reizi izlauzties līdz finālturnīram Latvijas U22 izlasei palīdzēja mājinieku statuss kvalifikācijas turnīrā. Piecās spēlēs tika izcīnītas četras uzvaras – tai skaitā pār nākamajiem sudraba ieguvējiem slovēņiem (88:87). Finālturnīrā galvenā trenera Jāņa Zeltiņa vadītajai komandai klājās grūtāk. Savainojuma dēļ nepiedalījās potenciālais līderis Aigars Vītols, savukārt Kaspars Kambala no Amerikas atbrauca pēdējā brīdī un nepaguva pilnībā iekļauties komandā. Septiņās spēlēs tika piedzīvoti septiņi zaudējumi – 12.vieta... Kambala tika iekļauts čempionāta otrajā All Stars piecniekā.

Latvijas komandā spēlēja: Kristaps Purnis (7 spēles, vidēji 36 minūtes, 123 punkti), Sandis Buškevics (7, 25, 36), Andis Pogiņš (6, 10, 11), Sandis Valters (7, 13, 32), Mārtiņš Reisons (2, 5, 5), Rolands Liepkalns (7, 22, 63), Dainis Oberšats (6, 15, 35), Juris Umbraško (4, 9, 4), Jevgeņijs Kosuškins (7, 13, 23), Andris Umbraško (7, 15, 27), Kaspars Kambala (7, 33, 114), Mārtiņš Skirmants (7, 19, 30).

2000.gads. FIBA koriģēja vecuma cenzu, no U22 grupas pārejot uz U20. Lielākie zaudētāji bija 1978./1979.gadā dzimušie basketbolisti, kuri palika bez „sava” turnīra.

Latvija atkal uzņēmās rīkot kvalifikācijas turnīru. Tas notika 1999.gada vasarā – dažas dienas pēc pasaules U19 čempionāta. Tur atstāto fizisko un psiholoģisko spēku latviešu līderiem Raimondam Vaikulim, Raitim Grafam, Mārim Ļaksam, Kristapam Valteram un Raimondam Jumiķim pietrūka mačā ar svaigajiem lietuviešiem, kuri Valda Valtera vadītos mājiniekus noskrēja un nomētāja (52:76). Cīņā ar grieķiem neko saglābt neizdevās (67:78) – ārpus fināla.

2002.gads. Vēl viena talantīgu spēlētāju paaudze (Jānis Blūms, Kristaps Janičenoks, Armands Šķēle, Kaspars Cipruss) un vēl viena neveiksme kvalifikācijā. Ukrainas pilsētā Mikolajevā galvenā trenera Gunta Endzela vadībā piecās spēlēs tika piedzīvoti divi zaudējumi, bet izšķirošajā mačā Ukrainas komanda pārspēta tikai ar 82:65 (vajadzēja +22).

2004.gads, Brno. Uz kvalifikācijas turnīru Ventspilī Latvijas komandai pēdējā brīdī palīgā atsteidzās ASV tikko pirmo atpazīstamību ieguvušais Andris Biedriņš. Lietuviešus pārspēt neizdevās, toties sekoja trīs uzvaras un ceļazīme uz finālu bija rokā.

Brno gan nācās iztikt bez Biedriņa palīdzības. Galvenā trenera Vara Krūmiņa vadībā apakšgrupā tika uzvarēts divās spēlēs no piecām. Sekoja zaudējums ceturtdaļfināla mačā ar Grieķiju (66:87) un galu galā izcīnīta 7.vieta.

Latvijas komanda: Rinalds Sirsniņš (8 spēles, vidēji 24 minūtes, 78 punkti), Raimonds Gabrāns (8, 17, 29), Salvis Mētra (6, 25, 56), Akselis Vairogs (8, 12, 42), Mareks Jurevičus (2, 15, 12), Edgars Rēķis (7, 17, 39), Artūrs Štālbergs (8, 24, 57), Gatis Jahovičs (8, 34, 125), Māris Gulbis (7, 14, 29), Kaspars Bērziņš (4, 30, 62), Kārlis Gubāts (4, 13, 17), Jānis Bambis (8, 19, 52).

2005.gads, Čehova. FIBA mainīja sacensību izspēles sistēmu, Eiropas čempionātus sākot rīkot katru gadu bez kvalifikācijas turnīriem. Latvijas komanda pēc iepriekš sasniegtajiem rezultātiem bija nopelnījusi vietu A līgā un Maskavas apgabala pilsētā Čehovā attaisnoja reputāciju.

Grupas turnīrā Vara Krūmiņa vadībā tika izcīnītas divas uzvaras trijās spēlēs, iekļūstot pirmajā astoņniekā. Otrajā posmā izdevās uzvarēt vēlākos vicečempionus lietuviešus (77:74), tomēr tas bija vienīgais panākums trijās spēlēs, kas neļāva pakāpties augstāk par 4.vietu. Cīņā par 5./8.vietu zaudējums Grieķijai (55:63), toties uzvara pār Itāliju (85:69) – 7.vieta.

Latvijas komanda: Rinalds Sirsniņš (7 spēles, vidēji 23 minūtes, 52 punkti), Edijs Šlesers (8, 16, 10), Edgars Jeromanovs (5, 10, 14), Mareks Jurevičus (5, 18, 35), Agris Kazāks (8, 13, 19), Mārtiņš Kravčenko (7, 27, 50), Juris Patmalnieks (7, 12, 35), Māris Gulbis (8, 29, 98), Agnis Čavars (8, 25, 86), Jurijs Aleksejevs (7, 12, 24), Kārlis Gubāts (6, 8, 21), Kaspars Bērziņš (7, 34, 112).

2006.gads, Izmira. Pēc trim zaudējumiem pirmajā posmā un divām neveiksmēm otrajā galvenā trenera Raivo Otersona vadītā Latvijas komanda nonāca „izdzīvošanas grupā”. Tur veicās labāk – uzvaras pār Baltkrieviju (63:59) un Ungāriju (101:69) deva 13.vietu. Ernests Kalve kļuva par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju (vidēji spēlē 20,5 punkti), Edgars Jeromanovs izdarīja visvairāk rezultatīvo piespēļu (vidēji spēlē 6,3).

Latvijas komanda: Edgars Jeromanovs (8 spēles, vidēji 35 minūtes, 93 punkti), Kristaps Brencāns (8, 21, 45), Krists Pīternieks (1, 9, 0), Kārlis Trops (6, 13, 18), Ernests Kalve (8, 33, 164), Ģirts Lediņš (6, 9, 9), Aigars Strēlis (8, 16, 29), Agnis Čavars (6, 36, 126), Mārtiņš Jaunzems (7, 6, 4), Jēkabs Rozītis (2, 13, 10), Ronalds Zaķis (7, 22, 60), Bruno Kļaviņš (8, 16, 60).

2007.gads, Nova Gorica, Gorīcija. Pēc trim pirmajā posmā piedzīvotajiem zaudējumiem Raivo Otersona vadītā Latvijas komanda otro gadu pēc kārtas palika turnīra „pagrabā”. Uzvaras pār Ungāriju (81:65) un Maķedoniju (90:82) ļāva atviegloti uzelpot – 14.vieta un saglabātas pozīcijas A līgā. Otro gadu pēc kārtas latvietis tika pie čempionāta rezultatīvākā spēlētāja lauriem – Ronalds Zaķis vidēji spēlē guva 24,5 punktus.

Latvijas komanda: Reinis Strupovičs (6 spēles, vidēji 36 minūtes, 81 punkts), Toms Celmiņš (6, 17, 23), Rūdolfs Rozītis (5, 14, 5), Kristaps Brencāns (6, 16, 22), Kārlis Trops (6, 15, 14),  Kristaps Kanbergs (6, 21, 28), Edgars Eglītis (4, 7, 6), Rihards Kuksiks (6, 27, 99), Rolands Freimanis (5, 13, 15), Ronalds Zaķis (6, 30, 148), Andrejs Šeļakovs (4, 4, 6), Aleksandrs Meļņiks (5, 11, 26).

2008.gads, Rīga. Latvijas komanda (galvenais treneris – Agris Galvanovskis) pirmajā spēlē Arēnā Rīga sagrāva Bulgārijas komandu (95:76), bet nākamajā dienā Olimpiskajā centrā +35 grādu temperatūrā kapitulēja Spānijai (46:60). Arī turpmāk gāja kā pa viļņiem – zaudējums Melnkalnei (64:77), uzvaras pār Franciju (96:73) un Krieviju (68:55), bet zaudējums Serbijai (70:97). Citā reizē otrajā posmā ar bilanci 2-3 pietiktu, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā, taču šajā gadījumā iznāca tikai 5.vieta. Turpinājumā bija zaudējums Izraēlai (83:86)un uzvara pār Horvātiju (94:70) – 11.vieta.

Latvijas komanda: Jānis Strēlnieks (8 spēles, vidēji 30 minūtes, 94 punkti), Sandis Silavs (8, 18, 46), Dairis Bertāns (7, 24, 87), Jānis Kaufmanis (8, 13, 35), Oskars Virsis (2, 9, 7), Kristaps Kanbergs (7, 19, 42), Toms Celmiņš (5, 15, 21), Rihards Kuksiks (8, 19, 83), Artūrs Bērziņš (8, 25, 63), Rolands Freimanis (7, 25, 77), Andrejs Šeļakovs (8, 23, 46), Zintis Plivda (3, 15, 15).

2009.gads, Rodas sala. 1989.gadā dzimušo spēlētāju komanda galvenā trenera Vara Krūmiņa vadībā izcīnīja bronzas medaļas Eiropas U18 čempionātā, taču starts U20 grupā nebija tik veiksmīgs. Pa vienai uzvarai pirmajā un otrajā posmā – pārāk maz, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā... Turpinājumā tika uzvarēta Serbijas izlase (74:67) un zaudēts Krievijai (66:89) – 10.vieta.

Latvijas komanda: Jānis Strēlnieks (8 spēles, vidēji 30 minūtes, 114 punkti), Kalvis Krūmiņš (7, 9, 11), Mikus Sokolovs (6, 12, 7), Dairis Bertāns (8, 32, 130), Jānis Kaufmanis (8, 12, 45), Oskars Virsis (6, 23, 28), Andris Justovičs (3, 14, 19), Lauris Mizis (8, 18, 35), Artūrs Dušels (6, 9, 16), Kristers Zeidaks (8, 25, 81), Lauris Blaus (8, 31, 91), Dāvis Rozītis (8, 10, 20).

2010.gads, Zadara. Grafiks tāds pats kā gadu iepriekš – pa vienai uzvarai katrā no trim posmiem, tikai šoreiz finišā 11.vieta (galvenais treneris – Varis Krūmiņš).

Latvijas komanda: Armands Ošiņš (8 spēles, vidēji 23 minūtes, 49 punkti), Kalvis Krūmiņš (4, 27, 20), Haralds Kārlis (8, 15, 29), Ģirts Celms (6, 19, 38), Kristaps Brigmanis (7, 14, 9), Mārtiņš Laksa (8, 29, 94), Oto Ošenieks (6, 19, 35), Kristers Zeidaks (6, 25, 82), Artjoms Butjankovs (7, 14, 19), Lauris Blaus (8, 25, 100), Mārtiņš Meiers (6, 21, 55), Dāvis Rozītis (5, 12, 15). 

2011.gads, Bilbao. Efektivitātes paraugstunda. Pirmajā posmā ar veiksmīgu metienu pēdējā sekundē tika izcīnīta viena uzvara pār Zviedriju (59:57), kas nāca līdz otrā posma ieskaitē. Pēc četriem zaudējumiem uzvara pār Slovēniju (89:94) pavēra durvis uz ceturtdaļfinālu. Tur cīņā ar laukuma saimniekiem un nākamajiem čempioniem Spānijas basketbolistiem galvenā trenera Agra Galvanovska vadītie latvieši vēl trešās ceturtdaļas beigās bija vadībā, tomēr pēdējām desmit minūtēm spēka nepietika (70:77). Cīņā par 5./8.vietu tika piedzīvoti vēl divi zaudējumi - pret Turciju 71:74, pret Melnkalni 76:85. Bilance - 2 uzvaras 9 spēlēs, tomēr augstā 8.vieta.  

Latvijas komanda: Dāvis Lejasmeiers (9 spēles, vidēji 31 minūte, 49 punkti), Ernijs Ansons (7, 7, 8), Mārcis Vītols (5, 5, 0), Armands Ošiņš (9, 22, 53), Artūrs Bricis (7, 19, 68), Mārtiņš Bremze (1, 6, 0), Uģis Pinete (9, 18, 44), Jānis Antrops (9, 25, 84), Mareks Mejeris (9, 26, 94), Edmunds Dukulis (9, 18, 55), Mārtiņš Meiers (9, 24, 94), Artjoms Butjankovs (8, 15, 34). 

 

2012.gads, Slovēnija. 1992.gadā dzimušie spēlētāji divus gadus iepriekš bija izcīnījuši Eiropas U18 čempionāta bronzu un rūdījušies pasaules U19 čempionātā, tomēr pirms U20 čempionāta komandā bija lielas pārmaiņas. Dāvis Bertāns un pēdējā brīdī arī Kaspars Vecvagars tika uzaicināti pieaugušo valstsvienībā, Edmunds Dukulis devās mācīties uz ASV. No 12 „bronzas komandas” spēlētājiem U20 izlases galvenā trenera Roberta Štelmahera rīcībā bija tikai seši.

Šajā čempionātā komandas varēja spēlēt, neuztraucoties par izkrišanu uz B līgu, jo bija jau pieņemts lēmums par A līgas paplašināšanu nākamajā sezonā līdz 20 komandām. Latvijas komanda sāka  ar Gruzijas izlases sagraušanu (88:50), bet turpināja ar trim zaudējumiem spēļu galotnēs – pret Spāniju 51:64 (priekšpēdējā minūtē vēl bija 49:54), pret Turciju 61:64, pret Slovēniju 62:69. Lūzumu komandas biogrāfijā sagādāja uzvara 78:75 pār nākamajiem čempioniem Lietuvas basketbolistiem, kam īsi pirms turnīra divreiz tika pamatīgi zaudēts pārbaudes spēlēs. Uzvara pār Itāliju (94:78) nodrošināja vietu pirmajā astoņniekā. Ceturtdaļfinālā ar Serbiju pēdējai ceturtdaļai spēka pietrūka (65:74), „mazajā pusfinālā” tika uzvarēta Grieķija (74:76), bet cīņā par 5.vietu zaudēts Vācijai (63:80). 6.vieta – Latvijas līdz šim labākais sasniegums Eiropas U20 čempionātā un vairākiem komandas līderiem varēja saskatīt labas perspektīvas lielajā basketbolā.

Latvijas komanda: Mārcis Vītols (9 spēles, vidēji 26 minūtes, 75 punkti, 23 rezultatīvas piespēles), Dāvis Čoders (9, 15, 37), Artūrs Bricis (9, 22, 90), Artūrs Brēmers (9, 18, 49), Andris Misters (9, 10, 38), Jānis Bērziņš (9, 15, 31), Klāvs Strazdiņš (3, 7, 6), Jānis Timma (8, 31, 114), Ojārs Siliņš (9, 28, 94), Arnolds Helmanis (9, 21, 63), Artūrs Vītiņš (9, 14, 31), Elvis Saulītis (7, 6, 10). 

GadsZeltsSudrabsBronzaLatvija
1992ItālijaGrieķijaFrancija 
1994BaltkrievijaItālijaSpānija 
1996LietuvaSpānijaDienvidslāvija21.vieta
1998DienvidslāvijaSlovēnijaTurcija12.vieta
2000SlovēnijaIzraēlaSpānija14.vieta
2002GrieķijaSpānijaFrancija16.vieta
2004SlovēnijaIzraēlaLietuva7.vieta
2005KrievijaLietuvaSerbija&Melnkalne7.vieta
2006Serbija&MelnkalneTurcijaSlovēnija13.vieta
2007SerbijaSpānijaItālija14.vieta
2008SerbijaLietuvaSpānija11.vieta
2009GrieķijaFrancijaSpānija10.vieta
2010FrancijaGrieķijaSpānija11.vieta
2011SpānijaItālijaFrancija8.vieta
2012LietuvaFrancijaSpānija6.vieta

Seko un uzzini pirmais:

Tev jābūt autorizētam, lai varētu atstāt komentāru. Varbūt vēlies piereģistrēties?