Latvijas basketbols: svarīgākie notikumi 

Pirmās basketbola spēles Latvijā notikušas 1920. gadā, kad spēles pamatus Rīgas jauniešiem ierādīja amerikāņi – YMCA instruktori. Pirmās komandas izveidotas 1922. gadā

1923. gada 26. novembri lielāko sporta biedrību pārstāvji nodibināja Latvijas Basketbola savienību.

1924. gada 16. janvārī sākās pirmās Latvijas meistarsacīkstes, kurās piedalījās 6 komandas. Kopš tā laika Latvijas labākā vīriešu komanda noskaidrota katru gadu, izņemot 1942. gadu.

1924. gada 29. aprīlī Latvijas valstsvienība aizvadīja pirmo spēli, Tallinā ar 20:16 uzvarot Igaunijas komandu. To uzskata par vecāko starpvalstu spēli Eiropā.

1932. gada 18. jūnijā Ženēvā LBS pārstāvis Jāzeps Šadeiko kopā ar delegātiem no Argentīnas, Čehoslovākijas, Grieķijas, Itālijas, Portugāles, Rumānijas un Šveices parakstīja Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) dibināšanas protokolu.

1933. gada ziemā notika pirmās Latvijas meistarsacīkstes sieviešu komandām.

1933. gada septembrī Latvijas studentu basketbola komandas piedalījās Vispasaules studentu spēlēs Turīnā. Sievietes izcīnīja pirmo, vīrieši – otro vietu.

1935. gada 4. maijā Latvijas valstsvienība pirmā Eiropas čempionāta finālspēlē ar 24:18 pieveica Spānijas komanda, kļūstot par pirmo Eiropas čempioni. Latvijas valstsvienības sastāvā spēlēja Eduards Andersons, Aleksejs Anufrijevs, Mārtiņš Grundmanis, Herberts Gubiņš, Rūdolfs Jurciņš, Jānis Lidmanis, Visvaldis Melderis un Džems Raudziņš. Delegācijā bija arī Edgars Rūja un Andrejs Krisons. Komandu vadīja Valdemārs Baumanis un Rihards Dekšenieks.

1936. gada augustā Latvijas valstsvienība piedalījās Berlīnes olimpisko spēļu turnīrā, trijās spēlēs izcīnot vienu uzvaru un dalot 15.-18. vietu.

1937. gadā no 2. līdz 7. maijam Rīgā, Sporta namā pie Brasas stacijas, notika otrais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās astoņas komandas.

1938. gada 28. maijā pirmo spēli aizvadīja Latvijas sieviešu valstsvienība, Rīgā ar 5:14 zaudējot Lietuvas izlasei.

1939. gada 28. maijā Latvijas valstsvienība izcīnīja otro vietu Eiropas 3.čempionātā Kauņā.

1940. gada sezonā Latvijas meistarsacīkstēs piedalījās 92 komandas un pirmo reizi notika Latvijas Jaunatnes līgas turnīrs.

1940. gada 3. septembrī likvidētās Latvijas Basketbola savienības vietā tika izveidota Latvijas FKSK Basketbola sekcija.

No 1945. līdz 1991. gadam Latvijas basketbola saimniecība bija integrēta Padomju Savienības sporta sistēmā - Latvijas labākās komandas piedalījās PSRS sacensībās, un labākie basketbolisti starptautiskajās sacensībās vatēja startēt tikai PSRS izlases sastāvā (izcīnītās medaļas skat. tabulās).

1951. gadā Rīgas komanda izcīnīja pirmo vietu PSRS astoņu pilsētu turnīrā.

1955. gadā Rīgas ASK vīriešu komanda izcīnīja pirmo vietu Padomju Savienības čempionātā. Šis panākums tika atkārtots arī 1957. un 1958. gadā.

1956. gadā PSRS tautu pirmās spartakiādes turnīrā Latvijas vīriešu izlase izcīnīja 1. vietu, bet sieviešu izlase – 2. vietu.

1956. gadā Melburnas olimpiskajās spēlēs Padomju Savienības izlases sastāvā spēlēja Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks un Maigonis Valdmanis (izcīnīja 2. vietu), bet Austrālijas izlasē spēlēja Latvijā dzimušie Pēteris Bumbērs, Juris Dancis un Inga Freidenfelds (12. vieta).

1958. gada jūlijā Rīgas ASK pirmās Eiropas čempionvienību kausa izcīņas finālā ar 86:81 un 84:71 pārspēja Sofijas “Akademik”, iegūstot kausu. Šis panākums atkārtots arī 1959. un 1960. gadā.

1960. gadā sieviešu komanda Rīgas TTT pirmo reizi kļuva par PSRS čempioni un pirmo reizi izcīnīja Eiropas valstu čempionvienību kausu, ievadot unikālu panākumu sēriju.

1960. gada maijā FIBA ģenerālsekretārs Viljams Džonss Rīgu nosauca par Eiropas basketbola galvaspilsētu – pirmo un līdz šim vienīgo reizi abus Eiropas klubu komandu turnīra kausus bija izcīnījušas vienas pilsētas komandas.

1963. gadā Latvijas sieviešu izlase pirmo reizi uzvarēja PSRS tautu spartakiādes turnīrā.

1966. gadā Rīgas VEF komanda izcīnīja trešo vietu PSRS čempionātā, noslēdzot Latvijas vīriešu “medaļu laikmetu”. No 1955. līdz 1966. gadam lielvalsts čempionātos četras reizes tika izcīnītas zelta, divas reizes – sudraba, piecas reizes – bronzas medaļas.

1968. gadā Rīgas TTT komanda sezonas laikā uzvarēja visās PSRS čempionāta un Eiropas kausa izcīņas spēlēs. Absolūtais rekords tika atkārtots arī 1971., 1973. un 1980. gadā.

1982. gadā Rīgas TTT komanda 18.reizi izcīnīja Eiropas čempionvienību kausu.

1983. gadā Latvijas basketbolisti pirmo reizi uzvarēja PSRS tautu spartakiādes kopvērtējumā – sieviešu izlase sesto reizi izcīnīja pirmo vietu (iepriekš arī 1963., 1967., 1971., 1975., 1979.), vīriešu izlase izcīnīja trešo vietu (iepriekš bronza arī 1959. un 1963. gadā).

1984. gadu TTT komanda pēdējo 21. reizi uzvarēja PSRS čempionātā.

1987. gadā Rīgas TTT uzvarēja Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā, iegūstot pēdējo lielo trofeju.

1989. gada 9. martā Latvijas Basketbola federācija pieņēma jaunus Statūtus, pasludinot neatkarību no PSRS Basketbola federācijas.

1991. gada maijā Rīgas VEF komanda izcīnīja trešo vietu pēdējā PSRS čempionātā.

1991. gada 20. septembrī FIBA izpildkomiteja pieņēma lēmumu par neatkarīgās Latvijas atkaluzņemšanu starptautiskajā basketbola saimē.

1992. gada jūnijā Latvijas valstsvienība pēc 53 gadu pārtraukuma piedalījās oficiālās starptautiskās sacensībās – olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā.

1992. gada decembrī LBF atguva vēsturisko nosaukumu – Latvijas Basketbola savienība.

1993. gada 10. maijā Uļjana Semojonova kā pirmā basketboliste no Eiropas tika uzņemta pasaules basketbola slavas zālē Springfīldā. Viņa uzņemta arī pasaules sieviešu basketbola Slavas zālē un FIBA Slavas zālē.

1993. gada 29. maijā Rīgas centrā notika pirmais lielais ielu basketbola turnīrs “Adidas streetball”.

1993. gadā Latvijas sieviešu un jaunatnes izlases debitēja Eiropas čempionātos, bet seniori – pasaules maksibasketbola čempionātā.

1992./1993. gada sezonā Gundars Vētra kļuva par pirmo latviešu basketbolistu NBA – viņš aizvadīja 13 spēles “Minnesota Timberwolves” sastāvā.

1999. gadā Latvijas basketbolisti – U19 vīriešu izlase – pirmo reizi spēlēja pasaules čempionātā.

2001. gadā Rīgā pirmo reizi notika Eiropas jauniešu čempionāts (U16 puiši). Pēc tam Rīgā, kā arī Liepājā (Grobiņā), Ogrē, Valmierā un Ventspilī rīkoti Eiropas čempionāti kadetēm (2007), U20 sievietēm (2010), kadetiem (2012., 2014.), junioriem (2012., 2013.) un U20 vīriešiem (2008), kā arī pasaules U19 čempionāts vīriešiem (2011).

2005. gadā ar LBS līdzdalību nodibināta Baltijas Basketbola līga.

2005. gadā Latvijas U20 meiteņu izlase pirmo reizi izcīnīja bronzas medaļas Eiropas čempionātā. Kopš tā laika sudraba medaļas izcīnījušas puišu U20 (2013) un U16 (2014) komandas, bet bronzas medaļas puišu U18 (2007., 2010.), kā arī meiteņu U20 (2009., 2010.).

2008. gadā “Barons/LMT” komanda uzvarēja FIBA Izaicinājuma kausa izcīņā.

2008. gadā Latvijas sieviešu valstsvienība piedalījās Pekinas olimpisko spēļu turnīrā, izcīnot 9. vietu.

2009. gadā Rīgā, Liepājā un Valmierā notika Eiropas sieviešu čempionāta finālturnīrs.

2012. gadā iedibināta Latvijas Basketbola savienības Gada balvu tradīcija – katru gadu tiek pasniegtas balvas 10-11 nominācijās.

2015. gadā Rīgā notika Eiropas vīriešu čempionāta grupas turnīrs.

Latvijas Basketbola dzīves vadītāji

Gadi Organizācijas nosaukums Vadītājs
1923-1925 Basketbola savienība Fridrihs Ķergalvis
1925-1935   Roberts Plūme
1935-1936   Alfrēds Ivanovskis
1936-1937 Rokas bumbu spēļu savienība Eduards Ceplītis
1937-1940 Basketbola savienība Eduards Lapiņš
1940-1941 FKSK Basketbola sekcija Edgars Ošiņš
1941-1943 Basketbola savienība Osvalds Porietis
1943-1944   Eduards Andersons
1944-1945 FKSK Basketbola sekcija Jānis Augusts
1945-1946   Augusts Raubens
1946-1949   Edgars Ošiņš
1949-1950   Arnolds Bambergs
1950-1951   Viesturs Baldzēns
1951-1956   Ādolfs Runcis
1956-1959   Miervaldis Ramāns
1959-1971 Basketbola federācija Miervaldis Ramāns
1971-1989   Artūrs Punenovs
1989-1992   Uldis Grāvītis
1992-1997 Basketbola savienība Indulis Ozols
1997-2011   Ojārs Kehris
2011-   Valdis Voins

 

Latvijas basketbolistu medaļas PSRS izlasēs (1945-1991)

Olimpiskajās spēlēs

Spēlētājs Zelts Sudrabs Bronza
Maigonis Valdmanis   1952., 1956., 1960.  
Valdis Muižnieks   1956., 1960., 1964.  
Jānis Krūmiņš    1956., 1960., 1964.  
Cezars Ozers   1960.  
Juris Kalniņš   1964.  
Igors Miglinieks 1988    
Spēlētāja Zelts Sudrabs Bronza
Uļjana Semjonova 1976., 1980.    
Tamāra Dauniene 1976.    

 

Pasaules čempionātos

Spēlētājs Zelts Sudrabs Bronza  
Jānis Krūmiņš       1959.-6.vieta*
Valdis Muižnieks       1959.-6.vieta*
Maigonis Valdmanis       1959.-6.vieta*
Juris Kalniņš     1963  
Valdis Valters 1982 1986    
Andris Jēkabsons   1986    
Gundars Vētra   1990    

* 1959. gada pasaules čempionātā PSRS izlase bija nodrošinājusi 1.vietu,
bet tika diskvalificēta, jo politisku iemeslu dēļ neizgāja laukumā spēlē ar
Taivanas izlasi.

Spēlētāja Zelts Sudrabs Bronza
Dzidra Uztupe-Karamiševa   1957  
Helēna Bitnere-Hehta 1959    
Skaidrīte Smildziņa-Budovska 1959., 1964., 1967.    
Silvija Ravdone-Krodere 1964.    
Uļjana Semjonova 1971., 1975., 1983.    

Eiropas čempionātos

Spēlētājs Zelts Sudrabs Bronza
Gunārs Siliņš 1953   1955
Maigonis Valdmanis 1957., 1959., 1961.    
Valdis Muižnieks  1957., 1959., 1961.     
Jānis Krūmiņš  1959., 1961., 1963.     
Juris Kalniņš  1963.     
Oļģerts Jurgensons  1963.     
Visvaldis Eglītis  1965.     
Valdis Valters  1981., 1985.  1987 1983 
Gundars Vētra      1989 
Spēlētaja Zelts Sudrabs Bronza
Dzidra Uztupe-Karamiševa 1952., 1954., 1956., 1962.    
Helēna Bitnere-Hehta 1960 1958  
Skaidrīte Smildziņa-Budovska 1960., 1962., 1964., 1966., 1968.    
Silvija Ravdone-Krodere 1964., 1966.    
Uļjana Semjonova 1968., 1970., 1972., 1974., 1976., 1978., 1980., 1981., 1983., 1985.    
Tamāra Dauniene 1976    
Marianna Feodorova  1981    

Seko mums!