Logo

Sagatavo sevi spēlei!

Sagatavo sevi spēlei!

Iesaka fiziskās sagatavotības treneris Viktors Lācis

Basketbols ir aizraujoša un skaista spēle ar daudziem efektīgiem elementiem: precīziem metieniem un iespaidīgiem bumbas spraudieniem (slam dunk), elegantām piespēlēm un veiklām darbībām aizsardzībā, azartisku cīņu par atlēkušajām bumbām un augstiem “lidojumiem”, cenšoties bloķēt pretinieku metienus.

Lai basketbolists to visu laukumā spētu paveikt, nepietiek ar gudru galvu un metienos ievingrinātu roku — jābūt atsperīgām un ātrām kājām, stiprām rokām, labi trenētai sirdij un elpošanas sistēmai. Īsi sakot — stipram un veselam ķermenim. Ja tāds būs, spēlētājs un spēlētāja laukumā varēs veikt visas basketbolā vajadzīgās darbības un būs mazāk pakļauts savainojuma riskam. Protams, kontakta spēlē nevar būt garantija pret dažādām nejaušībām, taču ķermeni var sagatavot tā, lai tas spētu izturēt visasākās sadursmes.

Cilvēka fizisko varēšanu lielā mērā nosaka daba un vecāku gēni, taču katra spēkos ir attīstīt savas spējas. Lai to izdarītu, nepieciešamas regulāras nodarbības zinošu speciālistu vadībā. Vislabākos rezultātus dod pacietīgs darbs daudzu gadu garumā, precīzi izpildot visus vingrinājumus — neizdarot ne par maz, ne arī par daudz, jo pārslodze jaunieša organismam ir vēl kaitīgāka par nepietiekamu slodzi.

15–19 gadu vecumā liels spēļu skaits bremzē progresu, atņemot laiku treniņa procesam.Ar trim vai četriem treniņiem nedēļā ir krietni par maz. Lai izaugtu par pasaulē konkurētspējīgu basketbolistu, desmit gadu laikā jātrenējas pa 10 reizēm nedēļā.

Visu vecuma grupu spēlētājiem, sevišķi meitenēm, pie vispārējās fiziskās sagatavotības jāstrādā visa gada garumā, katrā nodarbībā tam veltot 15–20 minūtes. No pubertātes vecuma līdz 18–­19 gadiem ar savu ķermeni būtu jāstrādā vismaz 30%, garajiem spēlētājiem — līdz pat 50% no laika, kas tiek pavadīts ar bumbu rokās.

Pēc pubertātes vecuma sasniegšanasnopietni jāstrādā ar savu svaru un hantelēm. Vispirms jāiemācās pareiza vingrinājuma kustība, sākot ar pievilkšanos un atspiešanos, beidzot ar piesēdieniem, spiešanu un raušanu ar hantelēm. Vēlamo efektu dos tikai tehniski pareizs izpildījums, tāpēc ir vajadzīgs speciālista padoms. Nav nozīmes ķerties pie svaru stieņa, ja ķermenis nav sagatavots darbam un pusaudzis neprot pareizi izpildīt vingrinājumu. Domāšana pēc principa — jo vairāk kilogramu, jo lielāks efekts — ir ļoti nepareiza.

 

 

 

Pieredze liecina, ka reti kurš jaunais spēlētājs, pirmo reizi uzaicināts Latvijas jaunatnes izlasē, ir gatavs darbam — var nostāvēt uz vienas kājas disbalansā, māk pareizi pievilkties, atspiesties un uztaisīt piesēdienu. Jaunatnes basketbolā diemžēl ir augsts traumatisma līmenis, jo treneri nepievērš pietiekami daudz uzmanības savainojumu profilaksei. Tāpēc pusaudžiem un viņu vecākiem, kuri lolo sapņus par lielo sportu, iesaku pēc iespējas agrāk konsultēties ar speciālistiem, kurus Latvijas Basketbola savienība (LBS)  iesaista jaunatnes izlašu darbā.

Jāņem vērā, ka Latvijas Jaunatnes basketbola līga rīko LJBL čempionātus unLBS organizē Latvijas jaunatnes izlašu darbu, bet šo organizāciju rīcībā nav reālu sviru, lai ikdienā ietekmētu treneru darbu un kvalitāti pašvaldību sporta skolās. No katra trenera paša atkarīgs, kā tiek izmantotas iespējas papildināt zināšanas un apgūt jaunākās treniņu metodes, cik kvalitatīvi tiek strādāts.

Diemžēl Sporta pedagoģijas akadēmijā nav tādas specialitātes — basketbolistu fiziskās sagatavotības treneris. Šos pienākumus parasti veic vieglatlētikas speciālisti, taču, lai kvalitatīvi strādātu, jāņem vērā basketbola specifika. Vajadzīgs arī īpašs inventārs. Ja sporta skola gadā aprīkojuma iegādei atvēlēs 300 latu, pēc pieciem gadiem būs sagādāts viss, kas nepieciešams.

Sportistam daba devusi tikai vienu ķermeni, tāpēc katram ir tiesības zināt, vai tas tiek attīstīts pareizi un pilnvērtīgi. Sekojiet līdzi saviem treniņiem, šaubu gadījumā nekautrējoties uzdot jautājumus un lūgt speciālistu padomus.

 

Kā izvairīties no traumām

Spēlējot basketbolu, visbiežāk cieš potītes, ceļgali, roku pirksti, arī mugura un ķermeņa jostasdaļa.

Nostiprini muskulatūru!

Mācies pareizi iet — nepareizi liekot pēdas, palielinās slodze potītēm un ceļgaliem, un tas veicina traumas.

Spēle un specifiskie basketbola vingrinājumi attīsta tikai dažas muskuļu grupas, tāpēc jāizmanto dažādi paņēmieni, lai ķermenis attīstītos vispusīgi (piemēram, pēc skrējiena uz priekšu vajadzīgs skrējiens atmuguriski utt.).

Nostiprini pēdu! Vasarā pēc iespējas vairāk staigā basām kājām pa smiltīm, skujām, čiekuriem. Ja nav tādu iespēju, trenē pēdas uz speciālajiem paklājiņiem un trenažieriem. Regulāri izpildi pēdai paredzētos vingrinājumu kompleksus — ķermeņa svara pārvietošanu no papēža uz pirkstgaliem, tveršanas kustības ar pirkstiem utt. Pēdu nostiprina arī, piemēram, specifiskie futbola vingrinājumi — bumbas žonglēšana, sitieni uz vārtiem.

Nostiprini roku pirkstus! To var izdarīt, darbojoties ar hantelēm un espanderiem. Noder arī tenisa bumbiņa — tās mešana un ķeršana stiprina pirkstus, kā arī veicina kustību koordinācijas attīstību un telpisko izjūtu.

Komentāri (0)

Vēl nav komentāru, esi pirmais, kas komentē!

Seko mums!